Aglonas pilsētas sirds nenoliedzami ir Aglonas katoļu bazilika – Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, un to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi (18. gs. 1. puse, 1768.-1800.g.).

Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800.-500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, un no egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle latgaliešu valodā – egļa/agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu svētvieta.

Pirmās ziņas par Aglonu kā kristīgās kultūrvides daļu saistās ar 1263. gada traģiskajiem notikumiem, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs un viņa divi dēli. Zināma arī leģenda par karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas bazilikas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Mūsdienās Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kuras ir vairāk nekā 200 gadu senas. Svētglezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.) ir slavena ar savām dziednieciskajām spējām. Aglonas svētais avots ir viens no populārākajiem un vecākajiem avotiem Latgalē.

Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas nozīmē “mazā bazilika” , šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonai.

Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas tūkstošiem svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.

Ekskursijas pieejamas grupām iepriekš piesakoties.

Latgales tūrisma mājaslapa

Tavs brīvdienu ceļvedis

Aglonas Bazilika

Aglonas Bazilika

Login