Lai stiprinātu katoļticību, poļi 1687. gadā Livonijas ordeņa priekšpilī uzcēla pirmo Ludzas Jaunavas Marijas debesīs Uzņemšanas katoļu baznīcu.

1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Abrickis uzcēla lielāko un skaistāko koka baznīcu tā laika Latvijā – ar 2 torņiem, 5 altāriem, bagātīgu liturģisko inventāru. 1938. gada 11. jūnijā tā nodega lielajā Ludzas ugunsgrēkā, un tikai 1995. gadā ticīgajiem durvis vēra atjaunotā baltā baznīca, kuras atjaunošanas darbos pielika roku daudzi ludzānieši.

Ir vērts apskatīt dievnama populārā sakrālās mākslas meistara J. Bārdas gleznotās Krusta ceļu gleznas un vērtīgās senlaicīgās koka skulptūras, centrālo altārgleznu, jauno, talantīgo novadnieku mākslinieku darbus – Andra Misāna sānu altāru gleznas un Andra Prikuļa veidoto altāri.

Blakus baznīcai atrodas Karņicku kapela – Eversmuižas grāfu, poļu muižnieku Karņicku 1738. gadā celtā dzimtas kapu kapela ir koka celtne ar konusveida jumtu un krustu virs tās, ar īpatnējas formas logiem, no ārpuses aizveramiem slēģiem, apmesta iekšpusē un ar dubulto grīdu. Pēc ugunsgrēka kapela kādu laiku kalpojusi kā draudzes dievnams. Blakus tai atrodas zvanu tornis, kas arī saglabājies 1938. gada ugunsnelaimē.

Latgales tūrisma mājaslapa

Tavs brīvdienu ceļvedis

Ludzas Katoļu baznīca

Ludzas Katoļu baznīca

Login