Pirmās ziņas par baznīcas atspoguļojās ģenerālvizitācijas dokumentos 18. gs. vidū. Tajos norādīta neliela koka ēka, kurā atradās liturģiskais aprīkojums, pieminēts arī altāris ar gleznu. Līdztekus parādās ziņas par kapelu, kura atradusies netālu.

Pašreizējā koka dievnama ēka Zosnā tapusi ap 1800.g., kur par tās cēlāju nosaukts Ignācijs Riks. 1882. gadā baznīcā notikusi lielāka pārbūve, tā tika palielināta, uzbūvēts divpakāpju tornis ar sīpolveida noslēgumu.

Baznīcas iekštelpā atrodams ierastais trīsdalījums: neliela priekštelpa, tad draudzes telpa, tad seko prezbiterijs. Centrālajā altārī redzam 19. gs. gleznu veltītu Erceņģelim Miķelim, sānu altārī- bezvainīgajai Dievmātei un Sv. Antonijam.

Nozīmīgākais mākslas piemineklis ir 18./19.gs. Dievmātes gleznojums, kam pamatā ir t.s. Sniega Dievmātes atveidojuma kompozīcija. Par 20.gs. amatnieku darbu liecina siluetzāģējumā veidotais feretrons.

Latgales tūrisma mājaslapa

Tavs brīvdienu ceļvedis

Zosnas Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca

Zosnas Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca

Login