Pirmā Pustiņas baznīca uzcelta 1737. gadā, tā bija koka ēka. 1817. gadā uzsāka celt jaunu baznīcu. Pirms šīs celtnes draudzei kalpojusi grāfa Plātera 1787. gadā celtā koka kapela kapsētā, par ko vēsta baznīcā atrodamā piemiņas plāksne.

Esošā baznīca mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati – no tēstiem akmeņiem. Baznīcu pabeidza būvēt 1899. gadā, to konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam. Baznīcas teritorijas stūrī vienlaikus tapis arī zvanu tornis. Ir zināms, ka bijis arī otrais zvanu tornis, kurš nav saglabājies. Pustiņas katoļu baznīca pārstāv historisma laikmeta arhitektūras mantojumu. Baznīcas ēka un tās iekārta parāda 19. gadsimta stilistisko virzienu lokālu modifikāciju un vietējo meistaru kā amatnieku, tā mākslinieku – pietiekami augsto profesionālo līmeni.

Baznīcā atrodama virkne 19. gs. beigu un 20. gs. gleznu, kuru starpā izceļas poļu mākslinieka Daugavpils apriņķī dzimušā Boļeslava Tomaševiča darbi – altārgleznas Sv. Juris (1898) un Sv. Erceņģelis Miķelis (1898).

Lūdzu rezervējiet apmeklējumu iepriekš!

Latgales tūrisma mājaslapa

Tavs brīvdienu ceļvedis

Pustiņas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Pustiņas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Login