Baznīca celta par godu Vissvētajai Trīsvienībai. Baznīcu cēlis poļu izcelsmes muižnieks Jānis (Jans) Antons (Antonijs) Šadurskis par saviem līdzekļiem. Tā iesvētīta 1778. gadā. Ēka celta pēc tā laika ēku būvniecības, guļbūves metodēm – guļbūves celtne cirsta tikai ar cirvi. Uzceltajā Pušas baznīcā tika nodibināta jezuītu misija, kuru nosauca par Šadursku misiju.

Baznīca atrodas uz kalna, apkārt tai ir žogs: uz mūra pamatiem ķieģeļu stabiņi ar dēļu latām. Ieejas vārti no sarkaniem ķieģeļiem. Virs baznīcas ieejas neliels tornītis. Baznīcas jumts ir no cinkotas skārda, mūra pamati, bet zem baznīcas aizmūrēti pagrabi.

Baznīcas dārzā, labajā pusē, atrodas 19. gs. tapis liels zvanu tornis (aptuveni 10m augsts) ar diviem zvaniem,- viens no 1743. g., otrs no 1881. g., un ar mūra pamatiem cirstu koka virsbūvi un cinkotu skārda jumtu. Tornis ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Baznīcā ir trīs altāri. Galvenais altāris veltīts Vissvētajai Trīsvienībai [kokgriezumiem bagāts altāris ar gleznu no 18. gs. vidus, 19. gs., kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis], tāpēc arī baznīcas nosaukums ir Pušas Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca. Pašreizējo galvenā altāra svētgleznu baznīcai esot dāvinājis kāds Kāpostiņu dzimtas pārstāvis ( autors nav zināms).

Baznīcas labajā pusē atrodas svētā Franciska de Geronimo (Džironimo) altāris. Pušas baznīcas kreisajā pusē ir Svētās Dievmātes altāris, kura centrā atrodas Lurdas Dievmātes statuja. Abi altāri ir tapuši 18. gs. vidū. Baznīcā atrodas feretrons (19. gs. vidus), Sv. Trīsvienības glezna (18. gs. vidus), monstrance (18. gs. vidus), ir apskatāmas latviešu ērģeļmeistara J. Gremzes būvētās ērģeles. 1949. g. prāvests A. Tarbunass baznīcas tuvumā uzcēla nelielu guļbūvi, ko izmanto kā draudzes plebāniju.

Latgales tūrisma mājaslapa

Tavs brīvdienu ceļvedis

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca

Login