Pirmās ziņas par koka baznīcas celtniecību tiek minēts 1781. g. un par cēlāju tiek minēts Francisks Sokolovskis. Pēc vizitācijas dokumentu apraksta tā bijusi koka guļbūves tipa ēka ar salmu jumtu un torni. Koka baznīca nebija atjaunojama un 1858. g. tā tika nojaukta. Jaunā mūra baznīca sākta celt 1859.g. pēc muiža īpašnieku Vladislava un Oktāvijas Soltanu iniciatīvas un līdz mūsdienām ir saglabājies bez būtiskām pārbūvēm.

Baznīcu apjož ažūrs sarkanu ķieģeļu žogs, ēka ķieģeļu – akmensmūra vienjoma celtne ar divtorņu fasādi. Dievnamā virs priekštelpasir ērģeļu balkons, tajā 1868.g. meistars Konstantīns Bžežinskis uzstādījis no Viļņas atvestās ērģeles (11 reģistri).

Altāris ir krāsots, imitējot marmoru, un to vainago vairākas dažādu autoru veidotas skulptūras. Altārī ar “Kristus sirds” gleznojumu (1968) aizsegta 19.gs. pirmās puses Dievmātes glezna. Baznīcas iekārta papildināta laika gaitā: te bija 18. gs. un 19. gs. vidus feretroni, biktssoli un alvas svečturi. Daļa vēsturisko iekārtas priekšmetu šobrīd glabājas Rundāles pils muzejā.

Latgales tūrisma mājaslapa

Tavs brīvdienu ceļvedis

Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas katoļu baznīca

Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas katoļu baznīca

Login