Viennozīmīgi pavasaris ir labākais laiks laivošanai – kad upju ūdens līmenis ir augstāks nekā parasti, nodrošinot papildu azartu un patiesi aizraujošu piedzīvojumu. Latgales Tūrisma asociācija apkopoja interesantākās upes, kur doties laivot, rakstā atradīsi arī informāciju par naktsmītnēm un laivošanas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Galvenais, kas būtu jāatceras, dodoties laivošanas piedzīvojumā, ir piemērots, silts, vēlams arī ūdensnecaurlaidīgs apģērbs un apavi, kā arī maiņas apģērbs. Neatņemama sastāvdaļa neatkarīgi no sezonas – drošības veste. Protams, ieteicams sagatavot uzkodas un dzērienus, parūpēties par saules aizsargkrēmu.

Inventāra nomu piedāvā:

 

RĒZEKNES UPE

Purva bridējs un lapas dodiesdaba.lv autors Kristaps Kiziks, dalās ar informāciju par laivošanas iespējām līkumotajā Rēzeknes upē. Divpadsmitā garākā upe Latvijā, kas ūdeņus smeļas no ezeriem un purviem, dažviet ir pat 7 metrus dziļa, tā ir Rēzekne jeb Rēzne ar 116 kilometru garumu. Laivotājiem varbūt maz zināma un tieši tādēļ vērts iemēģināt. Savu ziemas-pavasara braucienu pa Rēzeknes upi var sākt pie Ratnieku tilta, klasiskais maršruta sākums ir no Stoļerovas, kur ir ieleja. Upes krasti ir netipiski – ganības un apstrādātie labības lauki ir līdz pat ūdenim, neatstājot vietu krūmiem. Uzņēmīgākie var startēt arī no Rāznas ezera. No Greiškāniem līdz Rēzeknes centram straumes ātrums kļūst jūtamāks, krāces un asie līkumi, kā arī vietām pārkritušie koki ir gana liels izaicinājums, bet tas tikai piedod odziņu šai garšu buķetei. Tomēr upe ir tīrīta no kokiem, līdz ar to visur var tikt apkārt, pāri un zem kokiem.

Izbraucot cauri Rēzeknes pilsētai, sākas netīrītais, kokiem piegāztais posms, kur vietām būs jāapnes laivu apkārt šķēršļiem, tādēļ lielākā laivotāju daļa parasti izvēlas finišēt pie Latgales vēstniecības GORS. Uzņēmīgākie var turpināt kaut līdz Lubānam un finišēt pie Ūdens tūrisma attīstības centra Bāka, tad gan tas ir vairāku dienu maršruts, pa ceļam būs arī pāris HES un dzirnavu aizsprosti, savukārt pirms ietekas Lubānā, Rēzekne ir iztaisnota, ieslēgta polderos kā dziļš kanāls (dziļums 7m).
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Rēzeknes novadā) meklē šeit

 

FEIMANKAS UPE

Feimanka – vienīgā upe Latvijā, kuras nosaukums sākas ar burtu “F”. Feimanka ir braucama augsta līmeņa laikā, parasti līdz Jāņiem. Pēc tam ūdens līmenis ir zems un gultne stipri aizaug ar ūdensaugiem. Par esošo ūdens līmeni Feimankā var spriest pēc hidroloģiskā posteņa “Kūlenieki” rādījumiem. Lai arī šis hidropostenis atrodas Ošas upes krastos, tomēr, ja šajā postenī uzrādītais Ošas ūdens līmenis ir vismaz 70cm virs nulles atzīmes, Feimanka ir braucama.
Laivu braucienu pa Feimanku var uzsākt, vai nu no Feimankas (Šķilteru) ūdenskrātuves, vai autoceļa V751 Upmala-Ančkini-Pieniņi-Kauša Ančkinu tilta. Labs vienas dienas maršruts ir līdz autoceļa V752 Preiļi-Reutova-Rožupe Ceļa Onckuļu tiltam vai līdz pagasta ceļa Šultu tiltam. Pirmajā gadījumā maršruta garums būs no 15-16 km, vai 20-21 km atkarībā no izvēlētās starta vietas.
Lai izbrauktu visu Feimanku, tomēr vajadzētu rēķināties ar divu dienu maršrutu. Feimankas garums, no Feimankas (Šķilteru) ūdenskrātuves līdz Feimankas ietekai Dubnā pie Rožupes, ir 26 km. Lai arī otrajā dienā pa Feimanku iznāk braukt nelielu gabalu, tomēr maršrutu var turpināt pa Dubnu.

Sevišķi skaista Feimanka ir ziedoņa laikā, kad zied ievas, purenes un kokiem plaukst lapas. Upes krastos ūdens tūristi noteikti ieraudzīs kādu meža zvēru vai putnu. Upes mierīgie posmi vijas ar dolomītos izgrauztām straujtecēm. Nereti ir koku sanesumi, kurus pārsvarā var apbraukt, bet būs vietas, kur nāksies laivas nest pa krastu. Pavasara palos vai ļoti augstā ūdens līmenī Feimanka kļūst sportiski strauja, un iesācējiem ir labi jāapsver doma doties tās ūdeņos! Feimanku droši var saukt par tiltu un tiltiņu upi ūdens tūristiem interesantajā posmā no Feimankas (Šķilteru) ūdenskrātuves līdz ietekai Dubnā, Feimanku šķērso 18 dažādā stāvoklī esoši tilti un tiltiņi!
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Preiļu novadā) meklē šeit.

OŠAS UPE

Tāpat kā Feimankā, ūdens tūrismam labākais laiks ir līdz Jāņiem, upes ūdens līmeni var uzzināt pēc hidroposteņa “Kūlenieki” datiem. Vēlāk ir iespējami gadījumi, ka augštecē līdz Rudzātiem atsevišķās vietās ūdens līmenis ir pārāk zems, bet lejtecē, Ošas poldera rajonā, upes gultne stipri aizaug ar ūdensaugiem.

Ošas krastos ir saglabāti skaistākie, ainaviskākie koki, straume posmā līdz Kiulenieku tiltam bieži šķērso nelielas dolomīta kāples, kas veido nelielas straujteces. Pilnīgi bez koku nosprostojumiem upe nav palikusi, bet tas tikai piedod “odziņu” upes baudījumam. Ošas abos krastos ir plašas ganības, kurās ganās liellopi un aitas, tādēļ vietām bieži pusi upes gultnes, vai pat visu upi norobežo elektriskie gani. No tiem var izvairīties, vadu paceļot ar aira plastmasas lāpstiņu, vai vienkārši izbraucot caur apakšu. Ja arī gadās dabūt triecienu, tas nav veselībai bīstams. Izkāpjot krastā un esot liellopu ganāmpulka tuvumā jāuzmanās arī no ganāmpulka “vadoņiem” – vēršiem; no tiem labāk piesargāties un neatrasties to tuvumā. Arī nometni nebūtu ieteicams ierīkot, ja blakus ganās liellopu ganāmpulks.
Lai arī laivu braucienus var sākt augstāk pret straumi, ieteicams to sākt no Kurčiniem, kas atrodas apmēram 7km no Rudzātiem Varakļānu virzienā. Pirms uzsākt laivošanu, ieteicams apskatīt Kurčinu dižozolu, tas atrodas lielceļa kreisajā malā apmēram 100m no autobusu pieturas “Kurčini”, vai 400m no laivošanas uzsākšanas vietas Varakļānu virzienā.
Vienas dienas maršrutu var organizēt līdz Ošas poldera sūkņu stacijai. Šajā gadījumā maršruta garums būs 16 km. Pie sūkņu stacijas ir neliela atpūtas vieta un var uzcelt teltis. Otrajā dienā var turpināt maršrutu līdz 6km attālajai ietekai Dubnā un braucienu turpināt pa Dubnu līdz Pēternieku tiltam vai Līvāniem. Līdz tiltam būs 10km, bet līdz Līvāniem – 18km.
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Līvānu novadā) meklē šeit.

 

 

 

 

 

UPE TARTAKS

Latgales Amata un viena no retajām upēm Latvijā, kuras nosaukums ir vīriešu dzimtē. Tartaks iztek no Rušona ezera un pēc 29 km ietek Luknas ezerā. Ūdenstūrismam izmantojams augsta ūdens līmeņa apstākļos visā garumā. Savā plūdumā Tartaks šķērso nelielo Katleņa ezeru, Skudrinkas ezeru, Cirīša ezeru, Cirīša HES ūdenskrātuvi un Pakaļņa ezeru. Līdz iztekai no Pakaļņa ezera upe ir samērā mierīga ar atsevišķiem straujākiem posmiem, tomēr tālāk sākas upes straujākais plūdums, kas turpinās līdz Tartaka ietekai Luknas ezerā. Jo augstāks ūdens līmenis jo mežonīgāka un pat bīstamāka upe kļūst! Bīstamību rada gultnē sakritušie koki, pie kuriem laivotājus var piespiest un zem tiem paraut spēcīgā straume. Pēkšņi pārkrituši koki parādās aiz kāda strauja upes līkuma, un laivotājs nepaspēj šim šķērslim sagatavoties. Lai arī laivu nomu operatori cenšas upi no kokiem attīrīt, tomēr katru gadu tie parādās no jauna. Savukārt vasarās ūdens līmenis var būt tik zems, ka lielāko daļu maršruta laivas jāvelk pa upi saitē. “Zelta vidusceļš” braucienam pa Tartaku varētu būt no maija līdz Jāņiem.
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Preiļu novadā) meklē šeit.

 

 

 

DUBNAS UPE

Iztek no Cārmina ezera Krāslavas novadā, ietek Daugavā pie Līvāniem. Upe tek pa Latgales augstienes Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu. Augštecē tā ir strauja, līdz 15m plata. Izmantojot upes lielo kritumu un vienmērīgo caurteci, Dubnas baseinā agrāk darbojās daudzas ūdensdzirnavas. Iztecējusi cauri Višķu un Luknas ezeram upe tek pa līdzenāku apvidu Preiļu novadā. Lejtecē Dubnas krasti ir zemi, tādēļ senāk upei pieguļošās pļavas un aramzeme pavasaros applūda. Upe šajā posmā lejpus Rēzeknes-Daugavpils dzelzceļa tilta tika regulēta 61,6 km garumā. Tas bija viens no lielākajiem meliorācijas  pasākumiem Latvijā 30. gados.  Šajā laikā arī upes augštecē regulēja tās gultni no Cārmaņu ezera līdz Ojatu ezeram 4,5 km garumā. Dubnas upes gultne ir ļoti mainīga, krasti aizauguši. Daudz ūdenszāļu, iespējamo šķēršļu, vietām sekla un akmeņaina.
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Līvānu novadā) meklē šeit.

DAUGAVA

Daugava ir upe, kas izbraucama visu gadu, izņemot laiku, kad to pārklāj ledus. Katram gadalaikam ir sava rozīnīte, pavasarī upe ir ļoti strauja, vasarā mierīga, bet vietām krāčaina. Rudenī Daugavas krastos atklājas dabas skati, kurus noteikti var salīdzināt ar Gauju un Siguldu. Vispopulārākais ir 2 dienu maršruts: Krāslava-Daugavpils (vai Krauja).
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Augšdaugavas novadā) meklē šeit.

 

 

 

LUDZAS EZERU MARŠRUTS

Maršruts sākas un beidzas Zvirgzdenes ezerā, no „Atpūta Ludzā” bāzes vietas Meldru ielā 24. Zvirgzdenes ezers-Ludzas Mazais ezers-Ludzas Lielais ezers-Zvirgzdenes ezers.
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Ludzas novadā) meklē šeit.

KRĀSLAVAS EZERU MARŠRUTS

Krāslavas novada bagātība ir ezeri. Ezerus var baudīt praktiski visu laiku, kad uz tiem nav ledus. Pavasarī un rudenī tā galvenokārt ir makšķerēšana, bet vasarā – tūrisma braucieni. Krasta līnija ir labi attīstīta, ir daudz iespēju nakšņot komfortablās brīvdienu mājās. Vispopulārākais ir 2 dienu maršruts: Dridža-Oto-Ardavas-Lejas-Cārmaņa-Jazinkas ezeri. Maršrutā iekļauti 6 visskaistākie ezeri, kuri savā starpā savienoti ar caurtecēm un Dubnas upi. Šis maršruts pastāv jau daudzus gadus, kopš tika izveidota tūristu bāze “Sauleskalns”, kas atrodas pie kalna ar tādu pašu nosaukumu (tā augstums – 211 m). Ja ir vēlēšanās, var veikt tikai daļu maršruta, pārlaižot nakti kādā no viesmīlīgajām brīvdienu mājām. Maršruta garums – 25 km.
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Krāslavas novadā) meklē šeit.

 

DABAS PARKS “DVIETES PALIENE”

Viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Teritorijā ietilpst visplašākā paliene Daugavas tecējumā. Pavasaros Dvietes upes palu (atbūdas) laikā ir iespēja laivot pa applūdušajām pļavām.
Naktsmītnes maršruta tuvumā (Augšdaugavas novadā) meklē šeit.